sašķīt
sašķīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašķinu | sašķinam | sašķinu | sašķinām | sašķīšu | sašķīsim |
| 2. pers. | sašķin | sašķinat | sašķini | sašķināt | sašķīsi | sašķīsiet, sašķīsit |
| 3. pers. | sašķin | sašķina | sašķīs | |||
Pavēles izteiksme: sašķin (vsk. 2. pers.), sašķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašķinot (tag.), sašķīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašķītu
Vajadzības izteiksme: jāsašķin
Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad dumjā kaza uzkāpj uz kuģa klāja, viņa apēd visas trušiem domātās pieneņu lapas, tāpēc mums jāsašķin jaunas.
- Karaļvalsts grimusi, bet karodziņš plīvo, un bērni bēgļu nometnes pļavās sašķītiem vaiņagiem galvā var laimē diet uz zviedru zemes, leģionāri jau vēl nebija izdoti.
- Koļa atzinīgi krekšķ — resns, gareniski sazāģēts baļķis ir daudz parocīgāks slēptuves izbūvēšanā nekā pussprīdi platie sprunguļi, kurus Koļa ar saviem palīgiem spēj sašķīt tuvējā mežā.
- Jo ko gan citu viņa būtu varējusi darīt, kad šie abi viņai pavēstīja, ka vajadzēs atgriezties Viļņā, atgriezties, nemaz nezinot visas apsūdzības tai lietā, kurā līdz šim veltīgi aicināts liecināt nekur neatrodamais Bironts, taču no tā, kas pagaidām zināms, var uzskaitīt apsūdzības ļaundarībā, bigāmijā, izvirtībā un savešanā, Sātana godināšanā, kā arī necieņā pret tiesas institūciju; īsāk sakot, vesela buķete, ko ienaidnieki sašķinuši Bironta pagātnes tumšajās pļavās un izpušķojuši ar algotu liecinieku sniegtām melīgām liecībām; taču Kazimiers apgalvoja, ka labākajā gadījumā jau būs iestājies trīs gadu noilgums, ko parasti attiecina uz bajāriem, kas īslaicīgi devušies trimdā; nu, bet sliktākajā gadījumā...
- Viss te bija drūms, sanīcis, sen nelietots, dzedrs, nemājīgs; un, lai arī sievietes bija sašķinušas viņai vēlās rudens puķes no dārza un meža zāļu bagātībām - ģeorģīnes, asteres, dažas smagas, jau salnas aizkostas rozes, taču zili apgleznotā senā vāze bija ieplīsusi, mēģināta salīmēt, taču neveikli, un tagad pa sāniem uz galdauta, kas vietām jau bija nodilis līdz ataudiem, pamazām sūcās ūdens; milzīgais akmens kamīns, virs kura bija iekalts viņu ģerbonis, Asaka, protams, bija tīrīts un birstēts, taču mutes augšdaļa un dzega bija nolaistas un sodrējiem nokvēpušas, un viņa nodrebēja, iedomājoties vien, cik daudz malkas ziemā aprīs šī nepiesātināmā rīkle, kas dod tik maz siltuma; smagās mēbeles, savulaik dārgas, pārvilktas ar reljefos rakstos izdarinātu ādu, tagad bija nobružātas, svešu, sen mirušu sēžamvietu sasēdētas dobumu dobumos, vairākām konsolēm zeltījums nolupis un izblāvojis, pie sen nekustinātu mēbeļu kājām redzami neiztīrītu putekļu pleķi, spoguļi - satumsuši un apsūbējuši no vecuma, bet vienam pat iesprādzis stūris, sienas svečturu kausiņi - izļodzījušies, un sveces tajos sašķiebušās kā vecuma izmežģīti pirksti, persiešu paklāja mala apspūrusi, un viņai, no galda ceļoties, aiz tās gandrīz aizķērās kāja, un viņai šķita, ka šai namā, kas tik ilgu laiku palicis bez īstiem saimniekiem, nemitīgi atbalsojas nez kādas tālas, mirušas nopūtas un tāls,