saērcināt
saērcināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saērcinu | saērcinām | saērcināju | saērcinājām | saērcināšu | saērcināsim |
| 2. pers. | saērcini | saērcināt | saērcināji | saērcinājāt | saērcināsi | saērcināsiet, saērcināsit |
| 3. pers. | saērcina | saērcināja | saērcinās | |||
Pavēles izteiksme: saērcini (vsk. 2. pers.), saērciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saērcinot (tag.), saērcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saērcinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaērcina
Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ir grūti sastopams, ātri saērcināms un galīgi nemaz nav runājams.
- Agintu ģimenes gadījums nav vienīgais, kas saērcinājis britu sabiedrību.
- Viņš jutās saērcināts: jūtot kailo miesu, viņam bija jādabū virsroka.
- Uz baņķiera saērcināto vaicājumu: “ Kas te notiek?”
- Atgriezies mājās, Blumbergs saērcināts pārslēdza TV kanālus.