sakaitināt
sakaitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaitinu | sakaitinām | sakaitināju | sakaitinājām | sakaitināšu | sakaitināsim |
| 2. pers. | sakaitini | sakaitināt | sakaitināji | sakaitinājāt | sakaitināsi | sakaitināsiet, sakaitināsit |
| 3. pers. | sakaitina | sakaitināja | sakaitinās | |||
Pavēles izteiksme: sakaitini (vsk. 2. pers.), sakaitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaitinot (tag.), sakaitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaitinātu
Vajadzības izteiksme: jāsakaitina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
1.1.Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, šis aspekts bieži vien nedaudz sakaitina Kristīnes tuvākos. "
- Reiz velnam pagadījies sakaitināt Pērkoņtēvu, kas dusmās sācis brucināt klintis.
- Bet likās, ka nevainības tēlošana mazo mērgli sakaitinātu vēl vairāk.
- Ja runcis ir redzami sakaitināts, stingrākā balsī pasaku " Eifeli!"
- Bērns esot suni sakaitinājis, un suns viņam iekodis sēžamvietā.