saērcināties
saērcināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saērcinos | saērcināmies | saērcinājos | saērcinājāmies | saērcināšos | saērcināsimies |
| 2. pers. | saērcinies | saērcināties | saērcinājies | saērcinājāties | saērcināsies | saērcināsieties, saērcināsities |
| 3. pers. | saērcinās | saērcinājās | saērcināsies | |||
Pavēles izteiksme: saērcinies (vsk. 2. pers.), saērcinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saērcinoties (tag.), saērcināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saērcinātos
Vajadzības izteiksme: jāsaērcinās
Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma vēl stiprāk saērcinās:
- Bullis saērcinājās
- Sagadījās tā, ka arī viņš bija saērcinājies tieši valsts nozīmes ceļu sliktās kvalitātes dēļ.
- Kad tu viņam lūgsi uz nakti neizslēgt nakts lampiņu, tas viņu aizkustinās, nevis saērcinās.
- Viņš tūlīt aptvēra, saprata, sajēdza: ja vēl ko bildīs, izdos kaut skaņu, saērcinās, sadusmos Hertu vēl vairāk, kas tad varēja arī nemaz tik ātri nebeigties, it sevišķi vēl, ja viņš neizturētu, nesavaldītos un bilstu ko pretī.