sačurkstēt
sačurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačurkstu | sačurkstam | sačurkstēju | sačurkstējām | sačurkstēšu | sačurkstēsim |
| 2. pers. | sačurksti | sačurkstat | sačurkstēji | sačurkstējāt | sačurkstēsi | sačurkstēsiet, sačurkstēsit |
| 3. pers. | sačurkst | sačurkstēja | sačurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: sačurksti (vsk. 2. pers.), sačurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačurkstot (tag.), sačurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačurkstētu
Vajadzības izteiksme: jāsačurkst
1.Taukiem čurkstot, sacepties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad jau labi sačurkstējis un brūns apcepies, izņem pannu un visus gabaliņus apgriež otrādi, lai apcepas otra puse arī.
- Stepiņš paņēma dzelzi, nodedzināja to sarkanu un lika matu virsū - domāja ar āmaru noklapēt; bet nekā - uz reizi sačurkstēja mats čokurā.