sačurnēt
sačurnēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
| Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačurnu | sačurnam | sačurnēju | sačurnējām | sačurnēšu | sačurnēsim | 
| 2. pers. | sačurni | sačurnat | sačurnēji | sačurnējāt | sačurnēsi | sačurnēsiet, sačurnēsit | 
| 3. pers. | sačurn | sačurnēja | sačurnēs | |||
Pavēles izteiksme: sačurni (vsk. 2. pers.), sačurniet  (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačurnot (tag.), sačurnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačurnētu
Vajadzības izteiksme: jāsačurn
Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm). 
Avoti: LLVV