sāpinātājs
sāpinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sāpinātājs | sāpinātāji |
Ģen. | sāpinātāja | sāpinātāju |
Dat. | sāpinātājam | sāpinātājiem |
Akuz. | sāpinātāju | sāpinātājus |
Lok. | sāpinātājā | sāpinātājos |
sāpinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sāpinātāja | sāpinātājas |
Ģen. | sāpinātājas | sāpinātāju |
Dat. | sāpinātājai | sāpinātājām |
Akuz. | sāpinātāju | sāpinātājas |
Lok. | sāpinātājā | sāpinātājās |
Cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
PiemēriKad mūs kāds ir sāpinājis, citreiz gribas nodarīt sev kaut ko tikai tāpēc, lai sāpinātājs pamocītos sirdsapziņas pārmetumos.
- Kad mūs kāds ir sāpinājis, citreiz gribas nodarīt sev kaut ko tikai tāpēc, lai sāpinātājs pamocītos sirdsapziņas pārmetumos.
- Nav viegli dzīves teātrī uzņemties sāpinātāja lomu, zinot, ka par to būs jāuzņemas karma, kas vēlāk būs jāatstrādā.
- Ja cilvēks pārmet kādus notikumus no pagātnes, tas nozīmē, ka piedošana nav notikusi, kas savukārt liecina, ka cilvēks mācību nav izpratis, jo vēl jo projām vaino sāpinātāju, neizprotot savu atbildību notikušajā.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit