rūgt
rūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūgstu | rūgstam | rūgu | rūgām | rūgšu | rūgsim |
| 2. pers. | rūgsti | rūgstat | rūgi | rūgāt | rūgsi | rūgsiet, rūgsit |
| 3. pers. | rūgst | rūga | rūgs | |||
Pavēles izteiksme: rūgsti (vsk. 2. pers.), rūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūgstot (tag.), rūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūgtu
Vajadzības izteiksme: jārūgst
1.joma: ķīmija Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
1.1.Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
1.2.pārnestā nozīmē Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
2.Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
3.Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
3.1.Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maizei pirms rūgšanas nedrīkst likt klāt sāli, citādi raugs nerūgs.
- Ja vēlies, lai mīkla rūgst lēnām, liec to ledusskapī.
- Tulkošanas abrā rūgst vēl citas," dzejniece raksta grāmatas ievadvārdos.
- Kamēr mīkla rūgst, samaisa sviestu ar kanēļa cukuru viendabīgā masā.
- Ar rokām pamatīgi un dusmās mīklu izmīcīju, lai labi rūgst.