ripulis
ripulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ripulis | ripuļi |
| Ģen. | ripuļa | ripuļu |
| Dat. | ripulim | ripuļiem |
| Akuz. | ripuli | ripuļus |
| Lok. | ripulī | ripuļos |
1.Aplis (1.1); riņķis2; arī ripa1.
1.1.apvidvārds Aušanas piederums – trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesiet pirkt jaunus ripuļus savam vāģītim, ņemiet vērā visu iepriekš dzirdēto.
- Nekad to negriezu, ripuļus vienmēr plaukstās saspiedu, lai nesabojātu krelles.
- Pārsedz ar otru mīklas ripuli un pārkaisi ar pūdercukuru.
- Maize bija riecienos, desa ripuļos, siers šķēlītēs.
- Še, paņem ripuļus, jāiet gulēt.