raģelis
raģelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raģelis | raģeļi |
| Ģen. | raģeļa | raģeļu |
| Dat. | raģelim | raģeļiem |
| Akuz. | raģeli | raģeļus |
| Lok. | raģelī | raģeļos |
1.Rokturis, spīļarkls.
2.Virvju vijamais kāsis.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visumā tie ir miermīlīgāki un mazāk bīstami par gaļēdājiem, taču sastopami arī izņēmumi, piemēram, agresīvs stirnu āzis ar mazo, bet kā tutentiņš aso raģeli ir spējīgs uzšķērst vēderu, kamēr bifelis reizumis nogalina pat tīģeri ( lai gan daudz biežāk to tikai sakropļo).