Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
rūķēt
1
Lietojuma biežums
:
rūķēt
2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne
Pagātne
Nākotne
Vsk.
Dsk.
Vsk.
Dsk.
Vsk.
Dsk.
1. pers.
rūķēju
rūķējam
rūķēju
rūķējām
rūķēšu
rūķēsim
2. pers.
rūķē
rūķējat
rūķēji
rūķējāt
rūķēsi
rūķēsiet, rūķēsit
3. pers.
rūķē
rūķēja
rūķēs
Pavēles izteiksme:
rūķē
(vsk. 2. pers.),
rūķējiet
(dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme:
rūķējot
(tag.),
rūķēšot
(nāk.)
Vēlējuma izteiksme:
rūķētu
Vajadzības izteiksme:
jārūķē
1.
Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
strādāt
1
intransitīvs
—
Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
2.
Paskubināt, pamudināt.
Avoti:
TlV
,
ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Bičolis , negribēdams celt kalašu , blāgi paspēra stripeni un tikai pakratīja ar bīstaragu , tad devās rūķēt sloķus un kabes
Vairāk piemēru ...
Ziņot
Dalīties
Homonīmi
rūķēt
1
rūķēt
2
Pameklēt plašāk
Apkaime
Rukūze
rūkūzis
ruķelīte
Ruķeļi
rūķenāt
ruķēnieši
rūķeris
rūķēt
rūķēties
Rūķezers
Ruķi
Rūķi
rūķīgs
rūķināt
ruķis
MEV
ŗūķēt
rũķêt
I
rūķêt
II