rūķēt1
rūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūķēju | rūķējam | rūķēju | rūķējām | rūķēšu | rūķēsim |
| 2. pers. | rūķē | rūķējat | rūķēji | rūķējāt | rūķēsi | rūķēsiet, rūķēsit |
| 3. pers. | rūķē | rūķēja | rūķēs | |||
Pavēles izteiksme: rūķē (vsk. 2. pers.), rūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūķējot (tag.), rūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūķētu
Vajadzības izteiksme: jārūķē
1.Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
2.Paskubināt, pamudināt.
Avoti: TlV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bičolis , negribēdams celt kalašu , blāgi paspēra stripeni un tikai pakratīja ar bīstaragu , tad devās rūķēt sloķus un kabes