rītspuļģis
rītspuļģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rītspuļģis | rītspuļģi |
| Ģen. | rītspuļģa | rītspuļģu |
| Dat. | rītspuļģim | rītspuļģiem |
| Akuz. | rītspuļģi | rītspuļģus |
| Lok. | rītspuļģī | rītspuļģos |
Avoti: ViV