rīkotājs
rīkotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rīkotājs | rīkotāji |
Ģen. | rīkotāja | rīkotāju |
Dat. | rīkotājam | rīkotājiem |
Akuz. | rīkotāju | rīkotājus |
Lok. | rīkotājā | rīkotājos |
1.Cilvēks, ka rīko1, izdod rīkojumus, noteicējs.
PiemēriTu esi rīkotājs par katru līniju, kas uz papīra parādās.
- Tu esi rīkotājs par katru līniju, kas uz papīra parādās.
- Viņš bij tas rīkotājs.
2.Cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs.
PiemēriKongresa rīkotāji savus svešzemju ciemiņus tūristu autobusos izvadā pa vēstures pēdām.
- Kongresa rīkotāji savus svešzemju ciemiņus tūristu autobusos izvadā pa vēstures pēdām.
Avoti: Sin, T
Korpusa piemēri:šeit