rībināties
rībināties apvidvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievu bļaustīšanās skanēja jau pie paša vagona, pa tā sienu sāka rībināties dūres, kad vilciens ar asu rāvienu atkal sakustējās.
- Balss cellē uz dažām minūtēm apklusa, bet tad ierunājās no jauna: – Vīrs sagulēja gultā trīs nedēļas – šis laiks viņam pagāja tādā kā transā, kur apkārt lēni kustējās lielas ēnas un bez rimas maigi rībinājās milzīgi vārdi.
- Pa trepēm tikmēr rībinājās lejā Gustavs
- bungas rībinājās vēl mežonīgākos ātrumos un reizumis neizsakāmi lēni , balsis , kas arī thrash metal ar skaidrību neizcēlās , nu pārvērtās neizprotamos rūcienos , rēcienos vai ķērcienos
- Nežēlojos- bet tikai fiksēju: Rīgas Z daļā vien priekšpusdienā bija mērens lietus brīdis ar tādiem slinkiem pērkoniem, kas rībinājās tālu un pa mākoņiem.