rībiens
rībiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rībiens | rībieni |
| Ģen. | rībiena | rībienu |
| Dat. | rībienam | rībieniem |
| Akuz. | rībienu | rībienus |
| Lok. | rībienā | rībienos |
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt1.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt2.
3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt3.
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rībēt4.
5.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iemidzinošie stīgu instrumenti apklusa un mūzika atsākās ar skaļu bungu rībienu.
- Kājām sparīgi sitoties pret klāja dēļiem, rībieni atbalsojās visā kuģa korpusā.
- Rasmu uzrauj no miega artilērijas fortissimo, kas saplūst vienā vienīgā nerimstošā rībienā.
- Rībienu ritmā, apgrūtinot elpu, kaut kas lēkāja un izmisīgi dauzījās zem ribām.
- Naktīs no parka ap skulptūru skanēja balsis un soļi, rībieni, ālēšanās un iespiedzieni.