rībēt
rībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rību | rībam | rībēju | rībējām | rībēšu | rībēsim |
| 2. pers. | rībi | rībat | rībēji | rībējāt | rībēsi | rībēsiet, rībēsit |
| 3. pers. | rīb | rībēja | rībēs | |||
Pavēles izteiksme: rībi (vsk. 2. pers.), rībiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rībot (tag.), rībēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rībētu
Vajadzības izteiksme: jārīb
rībāt apvidvārds
rībt apvidvārds
1.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
1.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
2.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
2.1.Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
2.2.Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
3.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem, to dalām.
4.Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
4.1.Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
5.Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visā pasaulē trako vējš, ko pamodinājuši garām rībošie lopu vagoni.
- Septiņas dienas rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs.
- Kad vēlu naktī kāds brauca ratos, rībēja visa pilsēta.
- Mēs tik jauki viens otru pamīlējām, pērkonam rībot un lietum līstot.
- Te pēkšņi visa zeme sāka rībēt un grīda drebēja.