rācēnis
rācēnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rācēnis | rācēņi |
| Ģen. | rācēņa | rācēņu |
| Dat. | rācēnim | rācēņiem |
| Akuz. | rācēni | rācēņus |
| Lok. | rācēnī | rācēņos |
Avoti: EH