rācenēns
rācenēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rācenēns | rācenēni |
| Ģen. | rācenēna | rācenēnu |
| Dat. | rācenēnam | rācenēniem |
| Akuz. | rācenēnu | rācenēnus |
| Lok. | rācenēnā | rācenēnos |
Neliels rācenis.
Avoti: ĒiV