province
province sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | province | provinces |
| Ģen. | provinces | provinču |
| Dat. | provincei | provincēm |
| Akuz. | provinci | provinces |
| Lok. | provincē | provincēs |
prov. saīsinājums
1.Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
2.Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām.
3.Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
4.Dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās.
5.joma: ģeogrāfija Ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
6.joma: ģeoloģija Plaša teritorija, kas apvieno veidošanās laika un apstākļu ziņā radniecīgas derīgo izrakteņu (rūdu, naftas, gāzes u. c.) iegulas.
7.vēsturisks Senajā Romā – iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
Avoti: LLVV, SV05, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi lielpilsētai pretstatīja ne tikai laukus, bet arī provinces pilsētas.
- Atsevišķā lietā ir apkopoti četru apvienības provinces nodaļu valdes locekļu saraksti.
- Alberta bija pirmā Kanādas province, kas pieĦēma specifisku franšīzes regulējumu.
- Lieltirgotāji bagātības pārvietoja un ieguldīja tirdzniecībā attālinātās provincēs vai ārpus Ķīnas.
- Krievijas impērijas Baltijas provinču likumi sievietēm nebija labvēlīgāki kā citur Eiropā.