prokrastinēt
prokrastinēt 2. konjugācijas darbības vārds; barbarisms, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | prokrastinēju | prokrastinējam | prokrastinēju | prokrastinējām | prokrastinēšu | prokrastinēsim |
| 2. pers. | prokrastinē | prokrastinējat | prokrastinēji | prokrastinējāt | prokrastinēsi | prokrastinēsiet, prokrastinēsit |
| 3. pers. | prokrastinē | prokrastinēja | prokrastinēs | |||
Pavēles izteiksme: prokrastinē (vsk. 2. pers.), prokrastinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: prokrastinējot (tag.), prokrastinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prokrastinētu
Vajadzības izteiksme: jāprokrastinē
Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
Avoti: ODE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Impulsīvi indivīdi, kuri izvēlas tūlītēju atalgojumu, prokrastinē biežāk.
- Tā rezultātā indivīds prokrastinē līdz laika brīdim nākotnē, kad sagaidāmais ieguldījums atkal ir neliels.
- Veicamos uzdevumus atliec uz vēlāku jeb prokrastinē.
- Paškontroles trūkums un impulsivitāte palielina iespēju, ka inidvīds prokrastinēs un būs mazāk motivēts veikt uzdevumu.
- Ja indivīdam ir raksturīgs perfekcionisms vai bailes kļūdīties, pastāv daudz lielāka iespēja, ka viņš prokrastinēs.