poļi
polis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polis | poļi |
| Ģen. | poļa | poļu |
| Dat. | polim | poļiem |
| Akuz. | poli | poļus |
| Lok. | polī | poļos |
poliete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poliete | polietes |
| Ģen. | polietes | poliešu |
| Dat. | polietei | polietēm |
| Akuz. | polieti | polietes |
| Lok. | polietē | polietēs |
1.formā: daudzskaitlis Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
Stabili vārdu savienojumiPoļu valoda.
- Poļu valoda vārdkoptermins — rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts
2.arī formā: vienskaitlis Šīs tautas piederīgais.
Stabili vārdu savienojumiNiķu polis (arī pods, maiss). Poļu sviests.
- Niķu polis (arī pods, maiss) sarunvaloda, frazēma — niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- Poļu sviests apvidvārds, idioma — sagrūstas, sasmalcinātas ķimenes ar sāli
Avoti: LLVV, ViV