poķis
poķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poķis | poķi |
| Ģen. | poķa | poķu |
| Dat. | poķim | poķiem |
| Akuz. | poķi | poķus |
| Lok. | poķī | poķos |
3.Īpaša galvas sega (cepure).
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poķu grāmatai ir skanīgs nosaukums un tagad es vienmēr zināšu, ko nozīmē poķis.
- Neviens poķis nebija ne dusmīgs, ne nelaipns, arī vecītis Pūko bija labestības pilns.
- Ja izstrādājusies - var pieregulēt španungu ( poķis parasti ļoti tuvu pašai diodei ir atrodams).
- Poķiem visu laiku jābūt modriem, jo, sastopot kādu dzīvu būtni, pēkšņi ir jāsastingst un jāizliekas par parastu zāles kušķi, to zina katrs poķis.