pliukšķināt

pliukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	pliukšķinu	pliukšķinām	pliukšķināju	pliukšķinājām	pliukšķināšu	pliukšķināsim
2. pers.	pliukšķini	pliukšķināt	pliukšķināji	pliukšķinājāt	pliukšķināsi	pliukšķināsiet, pliukšķināsit
3. pers.	pliukšķina		pliukšķināja		pliukšķinās

Pavēles izteiksme: pliukšķini (vsk. 2. pers.), pliukšķiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pliukšķinot (tag.), pliukšķināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pliukšķinātu

Vajadzības izteiksme: jāpliukšķina

pliukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	pliukšinu	pliukšinām	pliukšināju	pliukšinājām	pliukšināšu	pliukšināsim
2. pers.	pliukšini	pliukšināt	pliukšināji	pliukšinājāt	pliukšināsi	pliukšināsiet, pliukšināsit
3. pers.	pliukšina		pliukšināja		pliukšinās

Pavēles izteiksme: pliukšini (vsk. 2. pers.), pliukšiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pliukšinot (tag.), pliukšināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pliukšinātu

Vajadzības izteiksme: jāpliukšina

Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Pātagas pliukšķinot, tas iegāzies, kā novārījies vienā lielā, vecā ozolā. “
Viktors uzlika platmali, paņēma krusttēva pātagu un, pliukšķinādams ar to sev pa lielu, izgāja mājas priekšā.
Ukraiņi un esesieši pliukšķināja pātagas un šāva virs bērnu pūļa galvām, kaut gan kolonnu vadīja viens esesiešiem, kurš acīmredzot izjuta sava veida simpātiju pret bērniem.
Saimniece noņēma segas un palagus un papliukšķināja pa abras apaļo muguru ar laipnu roku, kā mēdz pliukšķināt pa vaigu vai mīkstu plecu.