pliukšķis
pliukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pliukšķis | pliukšķi |
| Ģen. | pliukšķa | pliukšķu |
| Dat. | pliukšķim | pliukšķiem |
| Akuz. | pliukšķi | pliukšķus |
| Lok. | pliukšķī | pliukšķos |
1.Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
2.Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meita pati nolikusi palagu uz to akmeni, kur todien mirone sēdējusi, un kā nu patlaban domājusi griezties atpakaļ - noskanējis skaņš pliukšķis.
- Un durvis negribīgi atsprāga vaļā, radot tādu korķveida pliukšķi.