pliukšēt
pliukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pliukšu | pliukšam | pliukšēju | pliukšējām | pliukšēšu | pliukšēsim |
| 2. pers. | pliukši | pliukšat | pliukšēji | pliukšējāt | pliukšēsi | pliukšēsiet, pliukšēsit |
| 3. pers. | pliukš | pliukšēja | pliukšēs | |||
Pavēles izteiksme: pliukši (vsk. 2. pers.), pliukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pliukšot (tag.), pliukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pliukšētu
Vajadzības izteiksme: jāpliukš
1.Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pliukš – pa dibenu vai seju.
- Pazaudēdami kontroli pār situāciju, vecāki vairs nezina, kā rīkoties, pārkāpj robežu un šķietami nevainīgs „ pliukš” kļūst par vardarbību.
- Arī redze atgriezās , pirmais ko viņš spēja saskatīt bija rudens vēja nesta slapja kļavu lapa , kas ar skaļu pliukš iesitas sejā
- Pliukš
- Bet kā kantējās mūs meitenēm klāt, div trīs aiz kājām, rokām un - pliukš, iekšā!