plaisnīt
plaisnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaisnīju | plaisnījam | plaisnīju | plaisnījām | plaisnīšu | plaisnīsim |
| 2. pers. | plaisnī | plaisnījat | plaisnīji | plaisnījāt | plaisnīsi | plaisnīsiet, plaisnīsit |
| 3. pers. | plaisnī | plaisnīja | plaisnīs | |||
Pavēles izteiksme: plaisnī (vsk. 2. pers.), plaisnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaisnījot (tag.), plaisnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaisnītu
Vajadzības izteiksme: jāplaisnī
1.Plaiksnīt.
Avoti: LLVV, ME