plaisāt
plaisāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaisāju | plaisājam | plaisāju | plaisājām | plaisāšu | plaisāsim |
| 2. pers. | plaisā | plaisājat | plaisāji | plaisājāt | plaisāsi | plaisāsiet, plaisāsit |
| 3. pers. | plaisā | plaisāja | plaisās | |||
Pavēles izteiksme: plaisā (vsk. 2. pers.), plaisājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaisājot (tag.), plaisāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaisātu
Vajadzības izteiksme: jāplaisā
1.Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
1.1.Sprēgāt (par ādu); kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa dalām).
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad tas ira un plaisāja — iru un plaisāju es pats.
- Lai šļūtenes mazāk plaisātu un piņķerētos, vislabāk tās uzglabāt satītas.
- Savukārt, ja gaiss ir pārāk sauss, āda sāk plaisāt.
- Tas plaisāja ar tādu skaņu, ar kādu deg pagales kamīnā.
- Mīkla izrullēsies vienmērīgi, neplaisās un rullis neaplips ar mīklu.