plaismot1
plaismot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaismoju | plaismojam | plaismoju | plaismojām | plaismošu | plaismosim |
| 2. pers. | plaismo | plaismojat | plaismoji | plaismojāt | plaismosi | plaismosiet, plaismosit |
| 3. pers. | plaismo | plaismoja | plaismos | |||
Pavēles izteiksme: plaismo (vsk. 2. pers.), plaismojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaismojot (tag.), plaismošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaismotu
Vajadzības izteiksme: jāplaismo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plūst liegais ziedu gaiss, un šaures plaismo