pindele
pindele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pindele | pindeles |
| Ģen. | pindeles | pindeļu |
| Dat. | pindelei | pindelēm |
| Akuz. | pindeli | pindeles |
| Lok. | pindelē | pindelēs |
pindelīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pindelīte | pindelītes |
| Ģen. | pindelītes | pindelīšu |
| Dat. | pindelītei | pindelītēm |
| Akuz. | pindelīti | pindelītes |
| Lok. | pindelītē | pindelītēs |
Sainis, pauna.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pindeles ratos, mēs virsū — un aidā!
- Ir grāmatas, kas atgādina aprakstītu papīru pindeles.
- Pulksten 21 30 aizgājam apkrāvušies ar pindelēm uz Svina un Cinkkrāsas fabriku pārgulēt par nakti pie tās " direktora" - inž. ķim.