piesvilt
Lietojuma biežums :
piesvilt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvilstu | piesvilstam | piesvilu | piesvilām | piesvilšu | piesvilsim |
| 2. pers. | piesvilsti | piesvilstat | piesvili | piesvilāt | piesvilsi | piesvilsiet, piesvilsit |
| 3. pers. | piesvilst | piesvila | piesvils | |||
Pavēles izteiksme: piesvilsti (vsk. 2. pers.), piesvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvilstot (tag.), piesvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesviltu
Vajadzības izteiksme: jāpiesvilst
Piedegt (par ēdienu, arī par trauku ar ēdienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kustieties žiglāk, kamēr jums vēl pakaļas nav piesvilušas!
- Kārtējās pusdienās, kad Puspīrāgs izgāja no kajītes, viņa atstūma šķīvi ar piesvilušu putraimu putru un nopūtās.
- Un šīs rūgtās domas bija vēl rūgtākas par rūgto auzu biezputru, kuru Uršule ēda savās pirmajās noviciāta brokastīs lielajā klostera refektorijā, zem šūnu kārei līdzīgajām velvju nervīrām, kuru viducī rēgojās Sapiegu ģerbonis - lai māsas neaizmirstu, par kā dāvinājumiem sagādātu maizi ēd, - un kur, lūgšanu noskaitījušas, pie diviem garum gariem galdiem, kam galā pievienots neliels atsevišķs galdiņš mātei Konstancijai, sasēda klauzūras māsas, ievērojot vecumu un izcelsmi: vecākās un dižciltīgākās tuvāk abatei, bet jauniņās sēdēja pašā tālākajā galā, un biezputra viņām tika jau no katla dubena, tāpēc krietni piesvilusi.
- Putra ir enerģiski jāmaisa, citādi ātri vien piesvils pie katla dibena.
- Ja putra piesvilusi , tad tai virsū uzklājama vilnas drēbe