piesvilpot
piesvilpot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvilpoju | piesvilpojam | piesvilpoju | piesvilpojām | piesvilpošu | piesvilposim |
| 2. pers. | piesvilpo | piesvilpojat | piesvilpoji | piesvilpojāt | piesvilposi | piesvilposiet, piesvilposit |
| 3. pers. | piesvilpo | piesvilpoja | piesvilpos | |||
Pavēles izteiksme: piesvilpo (vsk. 2. pers.), piesvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvilpojot (tag.), piesvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāpiesvilpo
1.transitīvs Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
2.intransitīvs Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, protams, pa ceļam jautri piesvilpodams tās dziesmas melodiju, kurā mums visiem pasaka precīzi uz kurieni mums jābrauc.
- Pavasarī, kad strazdi piesvilpo ausis un saulīte izvilina kamenes no šūnām, skurstenī izskrējušie malkas klēpji un elektrības rēķini aizmirstas kā nebijuši, bet brīdis, kad īsts un nepārprotams bomzis lauž vaļā tava namiņa aizslēgtās ārdurvis, ierakstās kaut kur dziļāk.
- Jā, protams, pa ceļam jautri piesvilpodams tās dziesmas melodiju, kurā mums visiem pasaka precīzi, uz kurieni mums jābrauc.
- Ziņoju, ka sāpošo sānu, protams, kārtīgi pārkompensēju un attiecīgi nepieklājīgi piesvilpos darba dienā, bet centīšos sev nepārmest, jo acīmredzot organismiņam to ļoti vajadzēja, viņš pēdējā laikā ir diezgan noguris un pieprasa atpūtu, gribu to vai nē.