piesvilpt
piesvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvilpju | piesvilpjam | piesvilpu | piesvilpām | piesvilpšu | piesvilpsim |
| 2. pers. | piesvilp | piesvilpjat | piesvilpi | piesvilpāt | piesvilpsi | piesvilpsiet, piesvilpsit |
| 3. pers. | piesvilpj | piesvilpa | piesvilps | |||
Pavēles izteiksme: piesvilp (vsk. 2. pers.), piesvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvilpjot (tag.), piesvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvilptu
Vajadzības izteiksme: jāpiesvilpj
1.Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
2.Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pārvarēja kārdinājumu paskatīties, kā tiks izpildīta piesvilpušos klientu prasība.
- Bet Māris piesvilps pilnu piekrasti, lai dziļāk saprastu mūsu reņģēdāju kodu.
- Pirmā vieta gandrīz vienbalsīgi tika atdota Serbijai un Melnkalnei ( gandrīz labākais sastāvs, savi līdzjutēji, gan jau arī tiesneši nedaudz piesvilps...
- Šogad pirmo jakti piesvilpt āzi mēģināju 17.jūlijā.