piestumt
piestumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestumju | piestumjam | piestūmu | piestūmām | piestumšu | piestumsim |
| 2. pers. | piestum | piestumjat | piestūmi | piestūmāt | piestumsi | piestumsiet, piestumsit |
| 3. pers. | piestumj | piestūma | piestums | |||
Pavēles izteiksme: piestum (vsk. 2. pers.), piestumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestumjot (tag.), piestumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestumtu
Vajadzības izteiksme: jāpiestumj
1.Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Stumdot, grūstot piepildīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Desantnieki, bet piestumj bikses, padzirdējuši par " drošības orgāniem".
- Piestūmis muti pilnu ar kulteni, viņš gremoja un dungoja reizē.
- Bet, lai nav garlaicīgi, deguna galā piestumj rotaļlietu virteni.
- Lēni, taustīgi nokāpju lidmašīnai piestumto kāpņu pēdējos, slapjos pakāpienus.
- Tur galdi nu piestumti klātāk pie sienas, lai vidū plaša vieta.