piestutēt
piestutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestutēju | piestutējam | piestutēju | piestutējām | piestutēšu | piestutēsim |
| 2. pers. | piestutē | piestutējat | piestutēji | piestutējāt | piestutēsi | piestutēsiet, piestutēsit |
| 3. pers. | piestutē | piestutēja | piestutēs | |||
Pavēles izteiksme: piestutē (vsk. 2. pers.), piestutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestutējot (tag.), piestutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestutētu
Vajadzības izteiksme: jāpiestutē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāpiestutē gāzes ģenerators, un tad tik ar malciņu...
- Baraba atsēja pamirušās Salomes rokas un piestutēja viņu pie guļbaļķu sienas starp pērnajiem Jāņu kroņiem.
- Latīņamerikānim neesot bijis nekādu ieroču un mājā viņš iekļuvis, piestutējot pie otrā stāva loga trepes.
- Pie tās tādus mazus gludeklīšus piestutēja.
- Interesanti, ka vecākais no dēliem, Adrians, kaut gan vizuāli ir « atsities» Aigarā, tieši tāpat kā Aija rītos ir absolūti nelietojams un guļ līdz kamēr tiek piestutēts pie skolas vārtiem, savukārt pastarītis Alberts var kaut brīvdienā septiņos no rīta smaidīgs mosties ar vārdiem: « Mammu, celies, saulīte jau augšā.»