piestūķēt1
piestūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestūķēju | piestūķējam | piestūķēju | piestūķējām | piestūķēšu | piestūķēsim |
| 2. pers. | piestūķē | piestūķējat | piestūķēji | piestūķējāt | piestūķēsi | piestūķēsiet, piestūķēsit |
| 3. pers. | piestūķē | piestūķēja | piestūķēs | |||
Pavēles izteiksme: piestūķē (vsk. 2. pers.), piestūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestūķējot (tag.), piestūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestūķētu
Vajadzības izteiksme: jāpiestūķē
Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suvenīrus, elektroiekārtas un citus labumus, ar ko piestūķēt čemodānus.
- Slimnieku piestūķēts pilns gaitenis, viņi kunkst un lokās kā tārpi.
- Lietuva — tas ir tukšums, kas piestūķēts ar pūstošām atmiņām…
- Stacija bija tā piestūķēta, ka pārvietošanās prasīja īpašu rūpību.
- Mēs bieži vien piestūķējam sevi, savu ledusskapi un māju ar to,