piesmaržot
piesmaržot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmaržoju | piesmaržojam | piesmaržoju | piesmaržojām | piesmaržošu | piesmaržosim |
| 2. pers. | piesmaržo | piesmaržojat | piesmaržoji | piesmaržojāt | piesmaržosi | piesmaržosiet, piesmaržosit |
| 3. pers. | piesmaržo | piesmaržoja | piesmaržos | |||
Pavēles izteiksme: piesmaržo (vsk. 2. pers.), piesmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmaržojot (tag.), piesmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmaržo
1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu jau otro pavasari Veclaicenes pamatskolu vairs nepiesmaržos izlaiduma meijas.
- Pārāk skaisti, lai izskatītos pēc pļēgurošanas rīku būdā, kas tīkami piesmaržoja ar citronam līdzīgu aromātu.
- Troleju gaidošie “ Prīmas”, “ Belomorkanāla”, “ Laikas” un “ Kazbeka” dūmu fani piesmaržoja ar tiem ij Zigurda apdzīvojamo platību.
- Tāpēc, dažus automašīnu kaujas gāzu piesmaržotā kalna gaisa malkus krūtīs iekampuši, pamazītēm sākam kāpelēt lejup — pie mūsu pastaigas aizsākuma — Vērmanītī, uz soliņa.
- Manas pirmizrādes bija izplānotas tikpat rūpīgi kā paši uzvedumi: jaunie vīrieši nāca uz mazo Kingstrītas teātri, rotājušies ar zaļām neļķēm — šīm saldajām, arsēniskajām puķēm, kas simbolizē bojāejai lemtu dzīvi, bet sievietes greznojās ar lilijām, kas piesmaržoja visu Londonu.