piepļāpāt
piepļāpāt apvidvārds
Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoreiz man, mamiņ, nau vēl nekā, ko rakstīt, un par to es tik daudz piepļāpāju, lai vēstule neizskatās tukša.
- Vnk te jau tik daudz piepļāpāts pa pagājušo gadu, ka vajadzētu to atstāt pagājušajā gadā.
- Lielā mērā jau tas ir arī tagad, bet man šķita, ka vajadzētu pulcēties labai, atbildīgai akcijai, lielam mērķim, nevis piepļāpāt žurnālus.