piemērs
piemērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | piemērs | piemēri |
Ģen. | piemēra | piemēru |
Dat. | piemēram | piemēriem |
Akuz. | piemēru | piemērus |
Lok. | piemērā | piemēros |
1.Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
PiemēriŠajā sakarā atceros divus piemērus no savām jaunības dienām.
- Šajā sakarā atceros divus piemērus no savām jaunības dienām.
- Tas bija domāts tikai kā piemērs.
- Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs.
Stabili vārdu savienojumiPar piemēru.
- Par piemēru novecojis, kolokācija — piemēram
2.Izturēšanās, rīcības paraugs.
PiemēriZemes pašpārvalde ir labs piemērs kolaborācijai.
- Zemes pašpārvalde ir labs piemērs kolaborācijai.
- Bērnu pirmais piemērs ir ģimene, vecāki.
- To novērtējuši arī mani kolēģi birojā, un šis ir labs piemērs, salīdzinot ar citām pašvaldībām.
- Tikai, lūdzu, neņemiet to par piemēru.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit