pielauzt
pielauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielaužu | pielaužam | pielauzu | pielauzām | pielauzīšu | pielauzīsim |
| 2. pers. | pielauz | pielaužat | pielauzi | pielauzāt | pielauzīsi | pielauzīsiet, pielauzīsit |
| 3. pers. | pielauž | pielauza | pielauzīs | |||
Pavēles izteiksme: pielauz (vsk. 2. pers.), pielauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielaužot (tag.), pielauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielauztu
Vajadzības izteiksme: jāpielauž
1.Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
2.Laužot papildināt (kā daudzumu).
3.sarunvaloda Pierunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieaicinājusi talkā vecmāti, par abām pielauza Lindu vēl nedaudz pārdomāt.
- Laikam nespējāt pielauzt Nacionālo apvienību, lai viņi iesniegtu šo rezolūciju.
- Nu nē, Artūru pielauzt uz spēli pagaidām nevarēja nekādiem līdzekļiem.
- Deru, ka mēs viņus pielauzīsim,” viņš klusi atkārtoja.
- Neviens no mums nevienu nepielauza braukt," viņš apgalvoja.