pielaupīt1
pielaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielaupu | pielaupām | pielaupīju | pielaupījām | pielaupīšu | pielaupīsim |
| 2. pers. | pielaupi | pielaupāt | pielaupīji | pielaupījāt | pielaupīsi | pielaupīsiet, pielaupīsit |
| 3. pers. | pielaupa | pielaupīja | pielaupīs | |||
Pavēles izteiksme: pielaupi (vsk. 2. pers.), pielaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielaupot (tag.), pielaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielaupītu
Vajadzības izteiksme: jāpielaupa
Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Avoti: LLVV