pielaulāt
pielaulāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielaulāju | pielaulājam | pielaulāju | pielaulājām | pielaulāšu | pielaulāsim |
| 2. pers. | pielaulā | pielaulājat | pielaulāji | pielaulājāt | pielaulāsi | pielaulāsiet, pielaulāsit |
| 3. pers. | pielaulā | pielaulāja | pielaulās | |||
Pavēles izteiksme: pielaulā (vsk. 2. pers.), pielaulājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielaulājot (tag.), pielaulāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielaulātu
Vajadzības izteiksme: jāpielaulā
1.Saistīt laulībā.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Draudzene palūdza mani izcept dzimšanas dienas torti savam nesen pielaulātajam vīram.
- Savam likuma priekšā pielaulātajam vīram, kā Baraba tūlīt nojauta.
- Nav jau Anna brālim pielaulāta, tikai tāda pagaidu sieva.
- – Kas viņš man par brūtgānu, ja pielaulāts mežam.
- un sev uz mūžu no tā brīža pielaulājām.