piekrāmēt
piekrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekrāmēju | piekrāmējam | piekrāmēju | piekrāmējām | piekrāmēšu | piekrāmēsim |
| 2. pers. | piekrāmē | piekrāmējat | piekrāmēji | piekrāmējāt | piekrāmēsi | piekrāmēsiet, piekrāmēsit |
| 3. pers. | piekrāmē | piekrāmēja | piekrāmēs | |||
Pavēles izteiksme: piekrāmē (vsk. 2. pers.), piekrāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekrāmējot (tag.), piekrāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekrāmētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekrāmē
1.Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
2.Piekārtot (piemēram, telpu).
3.apvidvārds Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir jāved daudz mantu un esat piekrāmējis pilnu bagāžnieku,
- Pilnu grozu piekrāmēju: aliņus, vīniņu, šņabīti, uzkožamos.
- Viņš spēja bez nepatikas uzturēties līstēm piekrāmētā darbnīcā ar žūstoša kārkla aromātu.
- Manis pēc kaut par naktspodu, ka tik nepiekrāmē!
- Bija reizes, kad dabūju no jauna piekrāmēt savu šķīvi pat vairākkārt.