piekost
piekost 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekožu | piekožam | piekodu | piekodām | piekodīšu | piekodīsim |
| 2. pers. | piekod | piekožat | piekodi | piekodāt | piekodīsi | piekodīsiet, piekodīsit |
| 3. pers. | piekož | piekoda | piekodīs | |||
Pavēles izteiksme: piekod (vsk. 2. pers.), piekodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekožot (tag.), piekodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekostu
Vajadzības izteiksme: jāpiekož
1.Pieēst2 ko cietu, nedaudz.
2.Viegli ar zobiem skart (ko).
3.Pastiprināties (par salu, aukstumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu un tesmeni tad vēl klāt var piekost, pilnai laimei!
- Pārlej mērci salātiem, samaisa un bauda, piekožot rupjmaizes šķēli.
- No izbāztās, aiz sasprindzinājuma piekostās zēna mēles nostiepusies gara sliena.
- Kas pie putras piekožot maizi, to dzenot uz Sibīriju."
- , klāt piekožot mūsu Nordkapa drauga Djego pašceptos sēklu krekerus.