piekrāpt
piekrāpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piekrāpju | piekrāpjam | piekrāpu | piekrāpām | piekrāpšu | piekrāpsim |
2. pers. | piekrāp | piekrāpjat | piekrāpi | piekrāpāt | piekrāpsi | piekrāpsiet, piekrāpsit |
3. pers. | piekrāpj | piekrāpa | piekrāps |
Pavēles izteiksme: piekrāp (vsk. 2. pers.), piekrāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekrāpjot (tag.), piekrāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekrāptu
Vajadzības izteiksme: jāpiekrāpj
1.Piemānīt (kādu), lai iegūtu sev labumu.
2.Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
3.Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad jāskatās, ko īsti saprotam ar vārdu „ piekrāpt”.
- Nevienu brīdi es nedomāju, ka viņi varētu mani piekrāpt."
- Nu gan sieva apjukusi un nobijusies, ka gribējusi piekrāpt prezidentu.
- Toru ar burvestību palīdzību piekrāpa milžu karalis Ūtgardloki, Ūtgardas valdnieks.
- Man bija skaudība un dusmas, es jutos apzagta un piekrāpta.