piedurkne
piedurkne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piedurkne | piedurknes |
| Ģen. | piedurknes | piedurkņu |
| Dat. | piedurknei | piedurknēm |
| Akuz. | piedurkni | piedurknes |
| Lok. | piedurknē | piedurknēs |
Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
PiemēriPa pusei jau apģērbies, atbraucīdams krekla piedurknes, viņš piegāja pie galdiņa un, paskatījies tur pulkstenī, sabijās.
- Pa pusei jau apģērbies, atbraucīdams krekla piedurknes, viņš piegāja pie galdiņa un, paskatījies tur pulkstenī, sabijās.
- Viņš piecēlās, lai ietu, un platā vaļīgā apmetņa piedurkne noplīvoja kā pelēks karogs.
- Sieviete sēdēja viņam pretī, rokas klēpī saņēmusi, pirksti tikko redzami jakas garajās piedurknēs.
- Vilija novilka debeszilo pūkaino, džemperi un, palikusi tikai iesārtā blūzītē bez piedurknēm, kļuva līdzīga žāvētas gaļas gabalam.
- Viņš nošņauca degunu piedurknē, likdams Eiņum sarauties.
Stabili vārdu savienojumiKimono piedurknes. Krist pie rokas.
- Kimono piedurknes vārdkoptermins — piedurknes, kuras piegrieztas kopā ar apģērba augšdaļu
- Krist pie rokas; krist pie piedurknes novecojis — strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni)
- Piedurknes uzšuves vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
Stabili vārdu savienojumiAtlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas).
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) sarunvaloda, idioma — dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
Avoti: LLVV, MIL, T
Korpusa piemēri:šeit