piedura
piedura sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: būvniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piedura | pieduras |
| Ģen. | pieduras | pieduru |
| Dat. | piedurai | piedurām |
| Akuz. | pieduru | pieduras |
| Lok. | piedurā | piedurās |
1.Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
Stabili vārdu savienojumiLoga (arī durvju) piedura.
- Loga (arī durvju) piedura — konstruktīva daļa, kas norobežo (logu, durvis) no mūra sienas
2.Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzko pieduras koka stangai, kaut kas skanēdams nokrīt uz grīdas.
- Pieduru vienu roku sev pie krūtīm, bet otru nolaižu pret grīdu.
- Pieduru pirkstu, virspuse – silta, apakšpuse – vēsa.
- Kaut kas mazs un auksts pieduras krūtīm.
- Te uzreiz, kur pieduru ar pirkstu, kur novelku ar nazi — sarkans vien paliek.