pieblietēties
pieblietēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieblietējos | pieblietējamies | pieblietējos | pieblietējāmies | pieblietēšos | pieblietēsimies |
| 2. pers. | pieblietējies | pieblietējaties | pieblietējies | pieblietējāties | pieblietēsies | pieblietēsieties, pieblietēsities |
| 3. pers. | pieblietējas | pieblietējās | pieblietēsies | |||
Pavēles izteiksme: pieblietējies (vsk. 2. pers.), pieblietējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieblietējoties (tag.), pieblietēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieblietētos
Vajadzības izteiksme: jāpieblietējas
Refl. → pieblietēt; tikt pieblietētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karstā, sausā laikā tas pieblietējas tā, ka tiek lauzti greidera “ zobi”.
- Un tak tas viss pieblietējas, sasmērējas, sasalst, tad noslīpējas...
- Kad izņemta augsne placīti kārtīgi salaista, lai tas nosēstos/pieblietētos.
- Lojolas Ignācija Garīgie vingrinājumi ir pneimatiskais āmurs, kas bez žēlestības uzlauž nomīdītos un pieblietētos dvēseles slāņus.
- Gandrīz visas ietves traktors bija tik kārtīgi izbraucis, ka sniegs pieblietējies un slīdēja kā pa ledu.