pieblēt
pieblēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieblēju | pieblējam | pieblēju | pieblējām | pieblēšu | pieblēsim |
| 2. pers. | pieblēj | pieblējat | pieblēji | pieblējāt | pieblēsi | pieblēsiet, pieblēsit |
| 3. pers. | pieblēj | pieblēja | pieblēs | |||
Pavēles izteiksme: pieblēj (vsk. 2. pers.), pieblējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieblējot (tag.), pieblēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieblētu
Vajadzības izteiksme: jāpieblēj
Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķesteram, starp citu, ir pieblējis arī deputāts no Šlesera un Šķēles biznesa projekta, kurš ir apgalvojis, ka slēgtos balsojumus deputāti balso " godīgāk."
- Man ar draugos ir dažas aitiņas, kas pieblējušas instagramu ar saviem drain efektiem un pulveriem, solot labu izskatu, tievu augumu, bet es tak bildēs redzu, ka izskatās izkaltušas, nogurušām acīm, to sauc par veselīgu uzturu?