pieblietēt
pieblietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieblietēju | pieblietējam | pieblietēju | pieblietējām | pieblietēšu | pieblietēsim |
| 2. pers. | pieblietē | pieblietējat | pieblietēji | pieblietējāt | pieblietēsi | pieblietēsiet, pieblietēsit |
| 3. pers. | pieblietē | pieblietēja | pieblietēs | |||
Pavēles izteiksme: pieblietē (vsk. 2. pers.), pieblietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieblietējot (tag.), pieblietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieblietētu
Vajadzības izteiksme: jāpieblietē
Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļa posmā Misa–Beibeži uzbēra šķembas, nekādi tās nepieblietējot.
- Pieblietētais un firns un sniegs augstu slodžu rezultātā zaudē savu struktūru un ar laiku kļūst irdens.
- Skriešana pamatā notiks pa divu veidu segumiem: sausām birstošām smiltīm kāpās un mitrām pieblietētām smiltīm liedagā.
- Cepumu masu liek formā un stingri pieblietē kūkas pamatu un arī 2 cm uz augšu pa formas maliņu.
- blīvs kā lapkriša pieblietētais trotuārs