piežulgt
piežulgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piežulgstu | piežulgstam | piežulgu | piežulgām | piežulgšu | piežulgsim |
| 2. pers. | piežulgsti | piežulgstat | piežulgi | piežulgāt | piežulgsi | piežulgsiet, piežulgsit |
| 3. pers. | piežulgst | piežulga | piežulgs | |||
Pavēles izteiksme: piežulgsti (vsk. 2. pers.), piežulgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piežulgstot (tag.), piežulgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piežulgtu
Vajadzības izteiksme: jāpiežulgst
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas kā piežuldzis kažoks bija par smagu.
- Maģāru līdzenums bija ūdens piežuldzis, debesis svina pelēkas, bet vairāk par visu mūs skumdināja Čēzares prombūtne.
- Nu viss slapjš, salijis, sadedzis, netrūkst tur ne slapju palagu, ūdens piežulgušu Dzejnieka spilvenu un drēbju, ne zemes, ne gaisa, lai mandala būtu pilnīga.